Lūgšana ir saruna ar Dievu. Bībele saka: „Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu” (Jeremijas 29:12).
Iespēja lūgt Dievu ir varena privilēģija. Bībele saka: „Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebrejiem 4:16).
Dievs ir pieejams. Bībele saka: „Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie” (Psalmi 65:3).
Dievs ir labprātīgs uzklausīt mūsu lūgšanas un atbildēt uz tām. Bībele saka: „Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:11).
Kas mums jādara, lai saņemtu Dieva piedāvātās svētības? Bībele saka: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts” (Mateja 7:7-8).
Viena no lietām, ko mums no Dieva vajadzētu lūgt, ir gudrība. Bībele saka: „Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems” (Jēkaba 1:5-8)
Kas mūs var kavēt saņemt atbildes uz mūsu lūgšanām? Bībele saka: „Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis” (Psalmi 66:18).
Ja kāds atsakās uzklausīt Dieva sacīto, bet tomēr vēlas lūgt Dievu, tad šāda cilvēka lūgšanu Bībele nosauc par „negantību” (kaut ko nepieņemu). Bībele saka: „Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība” (Salamana pamācības 28:9).
Kā vārdā mums vajadzētu lūgt – jeb uz ko mums vajadzētu savās lūgšanās atsaukties? Bībele saka: „Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu” (Jāņa 14: 13, 14; piezīme: Šos vārdus sacīja Jēzus Kristus).
„Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” (Kolosiešiem 3:17).
Neaizmirstiet pateikties Dievam! Bībele saka: „Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā” (Filipiešiem 4:6).
Nav iespējams lūgt „pārāk bieži”. Bībele saka: „Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi” (Efeziešiem 6:18). „Lūdziet bez mitēšanās Dievu” (1. Tesaloniķiešiem 5:17). Mums gan nav jāpavada dienas un naktis uz ceļiem „skaitot lūgšanas,” bet arī strādāt un atpūsties mēs varam ar lūgšanu sirdī.
Ja tev šķiet, ka Dieva atbilde vilcinās, nepadodies un nepagursti lūgt! Bībele saka: „Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt” (Lūkas 18:1; atrod Bībelē un izlasi šo līdzību Lūkas evaņģēlija 18. nodaļas tālākajos pantos - tā ir interesanta!).
Dažreiz Dievs atbild uz mūsu lūgšanām pat pirms mēs esam lūguši. Bībele saka: „Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu” (Jesajas 65:24).
Dažreiz Dievs uz mūsu izteiktajiem lūgumiem atbild ar „nē”; par to liecina apustuļa Pāvila piemērs. Bībele saka: „Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani” (2. Korintiešiem 12: 7-9).
Dažkārt Dievs uz mūsu lūgšanām atbild „pagaidi mazliet”. Bībele saka: „Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs: Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu” (Psalmi 37:4-7).
Dievam ir neierobežotas iespējas mums palīdzēt. Bībele saka: „[Dievs] darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” (Efeziešiem 3:20).
Cik pilnīgi Dievs apmierinās mūsu vajadzības? Bībele saka: „Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū” (Filipiešiem 4:19).
Patiesai lūgšanai nav svarīgi literāri pareizi savirknēti skaisti vārdi. Bībele saka: „Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem” (Romiešiem 8:26-27).
Kādus divus lūgšanu paklausīšanas nosacījumus varam saskatīt šajos Kristus vārdos? Bībele saka: „Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus” (Marka 11:24, 25).
Tā kā Dievs zina un izprot visu labāk par mums, lūdzot mums vajadzētu pazemīgi pakļauties un uzticēties Viņa prātam. Bībele saka: „Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes” (Mateja 6:9, 10). „Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta” (1. Jāņa 5:14).
Jēzus Kristus mācīja lūgt un deva īsu lūgšanas paraugu. Bībele saka: „Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat. Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen” (Mateja 6:7-13).
