Bībele saka:
„Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību” (5.Mozus 8:18)
„Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus” (Salamana pamācības 3:9)
„Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta” (3.Mozus 27:30)
Desmitās daļas princips mums māca, ka Dievam ir jābūt prioritātei #1. Bībele saka: „Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā, un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.” (5.Mozus 14:22, 23)
Pirms Kristus jeb vecās derības laikā izraēliešu ienākumu desmito daļu Kungs lika izmantot priesteru un levītu uzturēšanai. Bībele saka: „Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts. [..] Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu” (4.Mozus 18:21, 24)
[„Levija bērni” jeb levīti bija kalpotāji Vecās Derības laika svētnīcā]
Apustulis Pāvils šo pašu principu pārnes uz jaunās derības laika kristīgo draudzi. Bībele saka: „Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra? Tāpat arī Tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija” (1.Korintiešiem 9:13, 14).
Kristus apstiprināja desmitās daļas principu, tajā pat laikā norādot, ka tā praktizēšana nekādā ziņā neaizstāj „svarīgākās lietas” – tiesu, žēlastību un ticību. Bībele saka: „Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt” (Mateja 23:23).
Desmitās daļas principa ignorēšanu Dievs apzīmē kā krāpšanu un norāda, ka tas ir iemesls neveiksmīgai dzīvei. Turpretī šajā ziņā uzticīgos Viņš ir apsolījis svētīt. Bībele saka: „Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots, lai arī visas tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt, saka Tas Kungs Cebaots” (Maleahija 3:8-12)
Piespiedu došana vai došana aiz aprēķina Dievam nav pieņemama. Svarīga ir devēja labprātība. Bībele saka: „Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl” (2.Korintiešiem 9:7)
