Debesis ir Dieva apsolītais Viņa ļaužu ceļojuma galamērķis. Gaidot šo Dieva plāna piepildījumu, mums ir svarīgi apzināties, kas un kādas ir Debesis.
Ko Kristus teica par Debesīm? Bībele saka: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa 14:2, 3)
Debesu realitāte ir augstāka par mūsu zināšanām, pieredzi un pat par mūsu iztēles spējām. Bībele saka: „Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)
Raksti piedāvā divas šī vārda nozīmes. Pirmkārt, Debesis ir Dieva mājoklis, vieta, no kuras Viņš īsteno savu pārvaldību (5. Mozus 26:15; 1. Samuēla 2:10; Psalmi 11:4; 53:2; 103:19; Jesajas 6:1-4; 63:15; Mateja 5:16; Atklāsmes 3:12; 11:13; 20:9). Debesis ir Dieva tronis (Jesajas 66:1; Apustuļu darbi 7:49). Debesis ir vieta, kur eņģeļi pastāvīgi godina Dievu un gaida Viņa pavēles (Psalmi 103:19, 20; Mateja 18:10; 22:30; 24:36; Atklāsmes 3:5). Jēzus nāca no Debesīm (Jāņa 3:13, 31; 6:38, 42), un Viņš devās uz Debesīm un darbojas tur kā mūsu starpnieks (Ebrejiem 8:1; 9:24; 1. Pētera 3:22). No Debesīm Viņš nāks atkal (Jāņa 14:1-3).
Otrkārt, Debesis ir mājvieta atpirktajiem (Jāņa 14:1-3; 1. Tesaloniķiešiem 4:17). Glābšanas plāna kulminācija ir atpirkto ieiešana jaunajās debesīs un jaunajā zemē, kur „Dievs pats būs ar viņiem” (Atklāsmes 21:3). Tātad Debesis ir tur, kur ir Dievs. Jaunās debesis un jaunā zeme būs Dieva mājvieta (Atklāsmes 21:1-3) un arī izglābto mājvieta.
Debesis – tas ir prieks!
Četras reizes Atklāsmes 21:1-8 Jānis norāda uz šo atpirkto mūžīgo māju nesaraujamo saistību ar Dievu. Dievs to ir apsolījis, un šo solījumu nodrošinājums ir Viņa vārds, raksturs un autoritāte. Noliegt Debesu iespējamību nozīmē noliegt Dievu.
Kādi tad ir Debesu labumi jeb prieki? Pirmkārt, pats Dievs mājos ar mums (Atklāsmes 21:3, 4). Atjaunotā zeme kļūs par Viņa troņa vietu. Sadraudzība starp cilvēci un Dievu būs pilnībā atjaunota. Tiešā saskarsme ar Radītāju būs jaunās cilvēces lielākais prieks (Atklāsmes 22:4).
Otrkārt, paliks pagātnē viss „vecais,” kas saistīts ar grēku (Atklāsmes 22:5; Jesajas 65:17). Nebūs vairs asaru. Nebūs vairs sāpju. Nebūs vairs nāves. Nebūs vairs negodīguma un netaisnību (Jesajas 65:21, 22). Nebūs vairs veltīga darba un pūļu (Jesajas 65:23). Nebūs vairs vājuma un slimību, „Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu” (Atklāsmes 22:2). Pilnīgs miers, pilnīgs Dieva tuvums, pilnīga pielūgsme un priekpilna pakļaušanās Dievam raksturos dzīvi uz jaunās zemes. (2. Korintiešiem 6:16; Ebrejiem 8:10; Cefanjas 3:9).
Treškārt, dzīvi uz jaunās zemes jāraksturo taisnīgumam un saskaņai (2. Pētera 3:13). Līdz ar zemes atbrīvošanu no grēka lāsta (Atklāsmes 22:3; sal. 1. Mozus 3:16-19), arī radība tiks atbrīvota no ciešanām un bojāejas (Romiešiem 8:18-22). Postaža tiks pārveidota par jaunu Ēdeni (Jesajas 30:23; 35:1, 2, 7; 65:17; 66:22; Hozejas 1:10; 2:18; Caharijas 8:12). Dabā valdīs miers: „Vilki un jēri ies kopā ganos” (Jesajas 65:25).
Pārdomām un pārrunām: Jēzus runāja par Dieva valstību gan kā par tādu, kas jau pastāv, gan kā par tādu, kam vēl jānāk (Mateja 6:10; Lūkas 17:21). Kāda ir atšķirība?
