KO PAR TO SAKA BĪBELE

Lūgšana

2010-12-08T13:56:00.001+02:00

Lūgšana ir saruna ar Dievu. Bībele saka: „Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu” (Jeremijas 29:12).

Iespēja lūgt Dievu ir varena privilēģija. Bībele saka: „Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebrejiem 4:16).

Dievs ir pieejams. Bībele saka: „Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie” (Psalmi 65:3).

Dievs ir labprātīgs uzklausīt mūsu lūgšanas un atbildēt uz tām. Bībele saka: „Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:11).

Kas mums jādara, lai saņemtu Dieva piedāvātās svētības? Bībele saka: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts” (Mateja 7:7-8).

Viena no lietām, ko mums no Dieva vajadzētu lūgt, ir gudrība. Bībele saka: „Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems” (Jēkaba 1:5-8)

Kas mūs var kavēt saņemt atbildes uz mūsu lūgšanām? Bībele saka: „Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis” (Psalmi 66:18).

Ja kāds atsakās uzklausīt Dieva sacīto, bet tomēr vēlas lūgt Dievu, tad šāda cilvēka lūgšanu Bībele nosauc par „negantību” (kaut ko nepieņemu). Bībele saka: „Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība” (Salamana pamācības 28:9).

Kā vārdā mums vajadzētu lūgt – jeb uz ko mums vajadzētu savās lūgšanās atsaukties? Bībele saka: „Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu” (Jāņa 14: 13, 14; piezīme: Šos vārdus sacīja Jēzus Kristus).

„Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” (Kolosiešiem 3:17).

Neaizmirstiet pateikties Dievam! Bībele saka: „Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā” (Filipiešiem 4:6).

Nav iespējams lūgt „pārāk bieži”. Bībele saka: „Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi” (Efeziešiem 6:18). „Lūdziet bez mitēšanās Dievu” (1. Tesaloniķiešiem 5:17). Mums gan nav jāpavada dienas un naktis uz ceļiem „skaitot lūgšanas,” bet arī strādāt un atpūsties mēs varam ar lūgšanu sirdī.

Ja tev šķiet, ka Dieva atbilde vilcinās, nepadodies un nepagursti lūgt! Bībele saka: „Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt” (Lūkas 18:1; atrod Bībelē un izlasi šo līdzību Lūkas evaņģēlija 18. nodaļas tālākajos pantos - tā ir interesanta!).

Dažreiz Dievs atbild uz mūsu lūgšanām pat pirms mēs esam lūguši. Bībele saka: „Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu” (Jesajas 65:24).

Dažreiz Dievs uz mūsu izteiktajiem lūgumiem atbild ar „nē”; par to liecina apustuļa Pāvila piemērs. Bībele saka: „Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani” (2. Korintiešiem 12: 7-9).

Dažkārt Dievs uz mūsu lūgšanām atbild „pagaidi mazliet”. Bībele saka: „Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs: Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu” (Psalmi 37:4-7).

Dievam ir neierobežotas iespējas mums palīdzēt. Bībele saka: „[Dievs] darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” (Efeziešiem 3:20).

Cik pilnīgi Dievs apmierinās mūsu vajadzības? Bībele saka: „Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū” (Filipiešiem 4:19).

Patiesai lūgšanai nav svarīgi literāri pareizi savirknēti skaisti vārdi. Bībele saka: „Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem” (Romiešiem 8:26-27).

Kādus divus lūgšanu paklausīšanas nosacījumus varam saskatīt šajos Kristus vārdos? Bībele saka: „Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus” (Marka 11:24, 25).

Tā kā Dievs zina un izprot visu labāk par mums, lūdzot mums vajadzētu pazemīgi pakļauties un uzticēties Viņa prātam. Bībele saka: „Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes” (Mateja 6:9, 10). „Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta” (1. Jāņa 5:14).

Jēzus Kristus mācīja lūgt un deva īsu lūgšanas paraugu. Bībele saka: „Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat. Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen” (Mateja 6:7-13).

Desmitā daļa

2010-04-19T11:06:00.001+02:00

Bībele saka:

„Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību” (5.Mozus 8:18)

„Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus” (Salamana pamācības 3:9)

„Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta” (3.Mozus 27:30)

Desmitās daļas princips mums māca, ka Dievam ir jābūt prioritātei #1. Bībele saka: „Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā, un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.” (5.Mozus 14:22, 23)

Pirms Kristus jeb vecās derības laikā izraēliešu ienākumu desmito daļu Kungs lika izmantot priesteru un levītu uzturēšanai. Bībele saka: „Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts. [..] Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu” (4.Mozus 18:21, 24)

[„Levija bērni” jeb levīti bija kalpotāji Vecās Derības laika svētnīcā]

Apustulis Pāvils šo pašu principu pārnes uz jaunās derības laika kristīgo draudzi. Bībele saka: „Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra? Tāpat arī Tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija” (1.Korintiešiem 9:13, 14).

Kristus apstiprināja desmitās daļas principu, tajā pat laikā norādot, ka tā praktizēšana nekādā ziņā neaizstāj „svarīgākās lietas” – tiesu, žēlastību un ticību. Bībele saka: „Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt” (Mateja 23:23).

Desmitās daļas principa ignorēšanu Dievs apzīmē kā krāpšanu un norāda, ka tas ir iemesls neveiksmīgai dzīvei. Turpretī šajā ziņā uzticīgos Viņš ir apsolījis svētīt. Bībele saka: „Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots, lai arī visas tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt, saka Tas Kungs Cebaots” (Maleahija 3:8-12)

Piespiedu došana vai došana aiz aprēķina Dievam nav pieņemama. Svarīga ir devēja labprātība. Bībele saka: „Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl” (2.Korintiešiem 9:7)

Nākotne

2010-02-09T16:18:00.001+02:00

Dievs ir apsolījis mūžīgu dzīvi. Bībele saka: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jāņa 3:16, 17)

Mūžīgā dzīve ir Dieva dāvana tiem, kas uzticas Jēzum. Bībele saka: „Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” (1. Jāņa 5:11-13)

Atgriežoties Jēzum Kristum, cilvēces vēsturē sāksies jauns laikmets. Bībele saka: „Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. Ieprieciniet cits citu ar šiem vārdiem!” (1. Tesaloniķiešiem 4:16-18)

Jēzus otrās atnākšanas laikā Dieva ļaužu ķermeņi tiks pārvērsti. Bībele saka: „Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.” (Filipiešiem 3:20-21)

Ko Jēzus ir teicis par savu un mūsu nākotni? Bībele saka: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa 14:2-3)

Nākotnes realitāte pārsniedz mūsu iztēles iespējas. Bībele saka: „Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)

Kā pravietis Jesaja ir tēlaini raksturojis nākotnes pasaulē valdošos principus? Bībele saka: „Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīnadārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī Manas tautas mūžs, un Mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas. Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti, nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir Tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.” (Jesajas 65:21-23)

Ļaunums un ciešanas būs beigušās uz visiem laikiem. Valdīs miers un drošība. Bībele saka: „Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nedz ļauna, nedz posta visā Manā svētajā kalnā - saka Tas Kungs.” (Jesajas 65:25)

Visas kaites būs dziedinātas. Bībele saka: „Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.” (Jesajas 35:5-6)

Dievs mājos starp saviem ļaudīm, un nebūs vairs nāves, asaru un sāpju. Bībele saka: „Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3-4)

Pārbaudījumi

2010-02-09T11:33:00.001+02:00

Pārbaudīt nozīmē pārliecināties par lietu patieso dabu vai cilvēka patieso raksturu. Pārbaudījumos atklājas, kas un kādi mēs patiesībā esam. Bībele saka: „Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalmi 11:6)

Pārbaudījumi sniedz iespēju izaugsmei. Bībele saka: „Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Psalmi 119:71)

Ja uzticēsimies Dievam, Viņš nepieļaus pārbaudījumus, ko mēs nespētu panest. Bībele saka: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13)

Ja mēs paši sevi pārbaudītu un izdarītu attiecīgus secinājumus, mēs izvairītos no daudz nepatikšanām. Bībele saka: „Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.” (1. Korintiešiem 11:31) „Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.” (2. Korintiešiem 13:5)

Lai gan pārbaudījumi nav nekas patīkams, tomēr tie rada izturību un galu galā nāk mums par labu. Bībele saka: „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2-4) „Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu.” (1. Pētera 1:6-9)

Dievs mūs aicina pārbaudīt arī Viņu. Bībele saka: „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3:10)

Kārdinājumi

2009-05-31T18:00:00.001+03:00

Izvairies, bēdz no lietām, kas tevi kārdina doties nepareizā virzienā. Kā to darīt? Tiecies pēc tā, kas labs! Bībele saka: „Bēdz no jaunības iekārēm un dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības un pēc miera kopā ar tiem, kas piesauc Kungu no tīras sirds.” (2. Timotejam 2:22)

Spēku pretoties negatīviem kārdinājumiem mēs iegūstam no Dieva lūgšanā. Bībele saka: „Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka 14:38)

Stājies pretī kārdinājumam ar Dieva Vārdu. Bībele saka: „Un kārdinātājs piestājās pie Viņa [Jēzus] un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi." Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."” (Mateja 4:3, 4)

Dievs nepieļaus, ka mēs tiekam kārdināti pāri par mūsu spējām. Bībele saka: „Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13)

Ir vērts nepadoties negatīviem kārdinājumiem, bet uzvarēt. Bībele saka: „Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl.” (Jēkaba 1:12)

Īstais laiks

2009-05-31T17:36:00.001+03:00

Dievs visu dara īstajā laikā. Arī Kristus nāca mūsu pasaulē nevis nejaušā, bet īstajā laikā. Bībele saka: „Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.” (Galatiešiem 4:4-5)

Dievs negaidīja, kad mēs kļūsim labāki, lai sāktu mums palīdzēt. Viņš samaksāja mūsu grēku parādu un izdarīja visu nepieciešamo mūsu glābšanai laikā, kad mēs nepavisam neizskatījāmies daudzsološi. Bībele saka: „Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi.” (Romiešiem 5:6)

Mēs varam būt droši, ka arī Kristus atgriešanās notiks īstajā laikā. Bībele saka: „Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:8-9)

Arī mums, cilvēkiem, katrai lietai ir savs īstais laiks. Bībele saka: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.” (Salamans Mācītājs 3:1-8)

Arī īstie vārdi jāsaka īstajā laikā. Bībele saka: „Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos.” (Salamana pamācības 25:11)

Pateicība

2009-04-01T13:22:00.001+02:00

Iesāciet dienu ar pateicību Dievam. Bībele saka: „Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais, paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību.” Psalmi 92:2, 3)

Ja cilvēks aizmirst pateikties Dievam, tā ir viena no brīdinošām pazīmēm, kas liecina par attālināšanos no Viņa. Bībele saka: „Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem 1:21)

Pateicieties Dievam visos apstākļos. Bībele saka: „Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesaloniķiešiem 5:18)

Atcerieties, ka viss labais, kas jums ir, ir Dieva dots. Bībele saka: „Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:17)

Ja mīlat Dievu un uzticaties Viņam, varat būt drošs, ka ne tikai patīkamie, bet arī nepatīkamie piedzīvojumi nāks jums par labu. Bībele saka: „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28)

Kristus priekšzīme rāda, ka labi ir pateikties Dievam arī par ēdienu. Bībele saka: „Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās.” (Jāņa 6:11)

Nekad neaizmirstiet, kas ir visu svētību avots! Bībele saka: „Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!” (Psalmi 103:2)

Uzticēšanās

2009-03-01T12:50:00.001+02:00

Gudrāk ir uzticēties Dievam, nevis savām spožajām idejām. Bībele saka: „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana pamācības 3:5, 6)

Uzticēties Dievam nozīmē ticēt, ka Viņš pilda to, ko solījis. Bībele saka: „Jo Dieva Dēls Jēzus Kristus, ko mēs - es, Silvāns un Timotejs - esam jums sludinājuši, nav bijis vienlaikus jā un nē, bet Kristū vienmēr ir bijis jā! Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir jā; un caur Kristu - mūsu āmen Dieva slavai!” (2. Korintiešiem 1:19-20)

Ja vēlies iegūt mieru, uzticies pilnīgi Dievam! „Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jesajas 26:3)

Debesis

2009-02-08T15:40:00.001+02:00

Debesis ir Dieva apsolītais Viņa ļaužu ceļojuma galamērķis. Gaidot šo Dieva plāna piepildījumu, mums ir svarīgi apzināties, kas un kādas ir Debesis.

Ko Kristus teica par Debesīm? Bībele saka: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa 14:2, 3)

Debesu realitāte ir augstāka par mūsu zināšanām, pieredzi un pat par mūsu iztēles spējām. Bībele saka: „Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)

Raksti piedāvā divas šī vārda nozīmes. Pirmkārt, Debesis ir Dieva mājoklis, vieta, no kuras Viņš īsteno savu pārvaldību (5. Mozus 26:15; 1. Samuēla 2:10; Psalmi 11:4; 53:2; 103:19; Jesajas 6:1-4; 63:15; Mateja 5:16; Atklāsmes 3:12; 11:13; 20:9). Debesis ir Dieva tronis (Jesajas 66:1; Apustuļu darbi 7:49). Debesis ir vieta, kur eņģeļi pastāvīgi godina Dievu un gaida Viņa pavēles (Psalmi 103:19, 20; Mateja 18:10; 22:30; 24:36; Atklāsmes 3:5). Jēzus nāca no Debesīm (Jāņa 3:13, 31; 6:38, 42), un Viņš devās uz Debesīm un darbojas tur kā mūsu starpnieks (Ebrejiem 8:1; 9:24; 1. Pētera 3:22). No Debesīm Viņš nāks atkal (Jāņa 14:1-3).

Otrkārt, Debesis ir mājvieta atpirktajiem (Jāņa 14:1-3; 1. Tesaloniķiešiem 4:17). Glābšanas plāna kulminācija ir atpirkto ieiešana jaunajās debesīs un jaunajā zemē, kur „Dievs pats būs ar viņiem” (Atklāsmes 21:3). Tātad Debesis ir tur, kur ir Dievs. Jaunās debesis un jaunā zeme būs Dieva mājvieta (Atklāsmes 21:1-3) un arī izglābto mājvieta.

Debesis – tas ir prieks!

Četras reizes Atklāsmes 21:1-8 Jānis norāda uz šo atpirkto mūžīgo māju nesaraujamo saistību ar Dievu. Dievs to ir apsolījis, un šo solījumu nodrošinājums ir Viņa vārds, raksturs un autoritāte. Noliegt Debesu iespējamību nozīmē noliegt Dievu.

Kādi tad ir Debesu labumi jeb prieki? Pirmkārt, pats Dievs mājos ar mums (Atklāsmes 21:3, 4). Atjaunotā zeme kļūs par Viņa troņa vietu. Sadraudzība starp cilvēci un Dievu būs pilnībā atjaunota. Tiešā saskarsme ar Radītāju būs jaunās cilvēces lielākais prieks (Atklāsmes 22:4).

Otrkārt, paliks pagātnē viss „vecais,” kas saistīts ar grēku (Atklāsmes 22:5; Jesajas 65:17). Nebūs vairs asaru. Nebūs vairs sāpju. Nebūs vairs nāves. Nebūs vairs negodīguma un netaisnību (Jesajas 65:21, 22). Nebūs vairs veltīga darba un pūļu (Jesajas 65:23). Nebūs vairs vājuma un slimību, „Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu” (Atklāsmes 22:2). Pilnīgs miers, pilnīgs Dieva tuvums, pilnīga pielūgsme un priekpilna pakļaušanās Dievam raksturos dzīvi uz jaunās zemes. (2. Korintiešiem 6:16; Ebrejiem 8:10; Cefanjas 3:9).

Treškārt, dzīvi uz jaunās zemes jāraksturo taisnīgumam un saskaņai (2. Pētera 3:13). Līdz ar zemes atbrīvošanu no grēka lāsta (Atklāsmes 22:3; sal. 1. Mozus 3:16-19), arī radība tiks atbrīvota no ciešanām un bojāejas (Romiešiem 8:18-22). Postaža tiks pārveidota par jaunu Ēdeni (Jesajas 30:23; 35:1, 2, 7; 65:17; 66:22; Hozejas 1:10; 2:18; Caharijas 8:12). Dabā valdīs miers: „Vilki un jēri ies kopā ganos” (Jesajas 65:25).

Pārdomām un pārrunām: Jēzus runāja par Dieva valstību gan kā par tādu, kas jau pastāv, gan kā par tādu, kam vēl jānāk (Mateja 6:10; Lūkas 17:21). Kāda ir atšķirība?

Desmit baušļi

2009-01-28T20:54:00.001+02:00

Starp Dieva likumiem un norādījumiem Bībelē īpaši izcelti desmit baušļi. Bībele saka:

„Un Dievs sacīja visus šos vārdus: "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.

Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.

Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.

Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.

Tev nebūs nokaut.

Tev nebūs laulību pārkāpt.

Tev nebūs zagt.

Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.

Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus 20:1-17)

Kāds ir Dieva baušļu pamatprincips? Bībele saka: „Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.” (Romiešiem 13:10) „Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."” (Mateja 22:37-40)

Jēzus paskaidro savu attieksmi pret Dieva baušļiem. Bībele saka. „Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.” (Mateja 5:17, 18)

Dieva baušļi ir saistoši visiem cilvēkiem. Bībele saka: „Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13)

Visi Dieva baušļi ir vienlīdz nozīmīgi. Bībele saka: „Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem. Jo, kas ir sacījis: tev nebūs laulību pārkāpt, - ir teicis arī: tev nebūs nokaut. Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tad tu esi kļuvis bauslības pārkāpējs.” (Jēkaba 2:10, 11)

Mūsu attieksme pret Dieva baušļiem atspoguļo mūsu attieksmi pret Dievu. Bībele saka: „Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības. Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā.” (1. Jāņa 2:4-6)

Dieva baušļi norāda virzienu, bet, pat perfekti ievēroti un izpildīti, nedod taisnošanu jeb glābšanu. Bībele saka: „Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.” (Galatiešiem 2:15, 16)

Dieva baušļi liek mums saprast, ka esam grēcinieki un mums ir vajadzīgs Glābējs. Bībele saka: „Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.” (Romiešiem 3:20)

Nodokļi

2009-01-28T16:15:00.001+02:00

Maksādams nodokļus, Jēzus ir atstājis pilsoniskas lojalitātes paraugu. Bībele saka: „Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: "Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?" Viņš saka: "Maksā gan."” (Mateja 17:24, 25)

Jēzus arī mums iesaka maksāt nodokļus. Bībele saka: „Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: "Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?" Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: "Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait Man nodevu naudu." Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: "Kā attēls šis un uzraksts?" Tie sacīja: "Ķeizara." Tad Viņš tiem teica: "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder."” (Mateja 22:16-21)

Kristiešiem vajadzētu būt godīgiem nodokļu maksātājiem. Bībele saka: „Tādēļ nepieciešami tai [valsts varai] paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.” (Romiešiem 13:5-7)

Dzeršana (alkohols)

2009-01-28T16:00:00.001+02:00

Ko Bībele saka par vīnu, stipriem dzērieniem un cilvēkiem, kas ar tiem apreibinās? Bībele saka: „Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.” (Salamana pamācības 20:1)

Kādas briesmas slēpj apreibināšanās? Bībele saka: „Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.” (Efeziešiem 5:18)

Valdniekiem un vadītājiem īpaši ieteikts atturēties no alkoholu saturošu dzērienu dzeršanas. Bībele saka: „Ne ķēniņiem, tiešām, ne ķēniņiem klājas dzert vīnu, nedz arī valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot! Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību, un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli.” (Salamana pamācības 31:4-5)

Kādiem grēkiem dzeršana ir pieskaitīta? Bībele saka: „Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” (Galatiešiem 5:19-21)

Dzeršana bieži vien noved cilvēkus trūkumā un postā. Bībele saka: „Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.” (Salamana pamācības 23:20, 21)

Kā alkoholu saturoši dzērieni ietekmē cilvēkus, kuri tos lieto? Bībele saka: „Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ. "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"” (Salamana pamācības 23:29-35)

Tīra, nesarūgusi vīnogu sula ir cilvēkiem par svētību. Bībele saka: „Kamēr vīnogu ķekarā vēl ir dzīvības sula, mēdz sacīt: neposti to! Jo tur svētība iekšā.” (Jesajas 65:8)

Šķiršanās

2008-12-17T11:09:00.001+02:00

Kāds ir sākotnēji paredzētais laulības attiecību darbības termiņš? Bībele saka: „Piemēram, precēta sieva pēc bauslības saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet, kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no bauslības, kas viņu saista pie vīra.” (Romiešiem 7:2)

Saskaņā ar Kristus vārdiem, laulība var tikt šķirta, ja laulātais ir neuzticīgs. Bībele saka: „Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 5:32)

Ja viens no laulātajiem atstāj otru kāda cita (ne netiklības) iemesla dēļ, tad viņam turpmāk jāpaliek neprecētam vai, ja tas ir iespējams, jāmēģina atjaunot sarautās attiecības. Bībele saka: „Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet Tas Kungs: sievai nešķirties no vīra, un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu.” (1. Korintiešiem 7:10-11)

Atšķirības ticības jautājumos nav iemesls laulības šķiršanai. Bībele saka: „Bet pārējiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. Un, ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un tas vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņai to nebūs atstumt.” (1. Korintiešiem 7:12-14)

Diēta

2008-12-17T10:40:00.001+02:00

Bībelē atrodam ziņas par to, kādu diētu Radītājs sākotnēji bija paredzējis cilvēkiem. Bībele saka: „Un Dievs sacīja: "Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo.” (1. Mozus 1:29)

Pēc lielajiem plūdiem Dievs šajā jautājumā deva papildus norādījumus. Bībele saka: „Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes zvērus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, un visas zivis jūrā. Jūsu rokās tie ir nodoti. Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai jums ir par barību. Es jums to visu nododu, tāpat kā zaļos augus, lai tie jums noder barībai.” (1. Mozus 9:2, 3)

Tomēr cilvēkiem bija jāmācās atšķirt, kuri no dzīvnieku valsts produktiem ir labi uzturam un kuri nē. Bībele saka: „Lai jūs zinātu atšķirt nešķīstu no šķīsta, un arī starp dzīvniekiem, kas ēdami, un tādiem, kuri nav ēdami.” (3. Mozus 11:47)

Acīmredzot šīs atšķirības nebija kaut kas tāds, kas bija zināms vai saistošs tikai jūdiem (ebrejiem), jo norādes par tām ir izsekojamas līdz pat Noa laikam; laikam, kad jūdu ciltstēvs Ābrahāms vēl nebija dzimis. Bībele saka: „Un Tas Kungs sacīja Noam: "Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī. No visiem šķīstiem lopiem ņem sev līdzi pa septiņiem; tēviņu un mātīti, bet no lopiem, kas nav šķīsti, ņem divus, tēviņu un mātīti.” (1. Mozus 7:1, 2)

Kādu piemēru attiecībā uz ēšanas saturu un paradumiem atstājis pravietis Daniēls? Bībele saka: „Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi.” (Daniēla 1:8) Ko viņš izvēlējās ķēniņa apšaubāmā labuma ēdienkartes vietā? Bībele saka: „Izmēģini ar saviem kalpiem desmit dienu laikā, lai mums dod augu barību ēst un tīru ūdeni dzert!” (Daniēla 1:12)

Ko mums vajadzētu paturēt prātā, pieņemot lēmumus diētas un ēšanas paradumu jautājumos? Bībele saka: „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:31)

Godīgums/negodīgums

2008-12-16T15:15:00.001+02:00

Dievs nosoda negodīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Bībele saka: „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.” (2. Mozus 20:16)

Negodīga attieksme sāpina un ievaino, dažkārt pat tīri fiziski. Bībele saka: „Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā.” (Salamana pamācības 25:18)

Dievs neatzīst negodīgumu lietišķos darījumos. Bībele saka: „Divējāds svars ir negantība Tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi.” (Salamana pamācības 20:23) „Nepareizi svari Tā Kunga acīs ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sagādā labpatiku.” (Salamana pamācības 11:1)

Esi godīgs un atklāts savos nolūkos un rīcībā. Bībele saka: „Jo mūsu sludinājuma pamatā nav maldu vai netīru un negodīgu nolūku.” (1. Tesaloniķiešiem 2:3) „Jo mēs dzenamies pēc tā, kas labs, ne tik vien Tā Kunga, bet arī cilvēku priekšā.” (2. Korintiešiem 8:21)

Gudri vadītāji augstu vērtē tos, kas ir godīgi un patiesi. Bībele saka: „Ķēniņiem patīk, ja viņiem dod taisnīgu padomu, un visu ķēniņu mīlēts ir tas, kas runā vaļsirdīgi.” (Salamana pamācības 16:13)

Patiesība ir vērtīgāka par glaimiem. Bībele saka: „Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā.” (Salamana pamācības 28:23)

Godīga cilvēka bērni r Dieva svētīti. Bībele saka: „Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies!” (Salamana pamācības 20:7)

Dievs aicina kristiešus atmest melus un būt patiesiem citam pret citu. Bībele saka: „Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.” (Efeziešiem 4:25)

Esi patiess un taisnīgs. Bībele saka: „Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen.” (Salamana pamācības 12:13)

Negodīgs ieguvums sniedz tikai īslaicīgu apmierinājumu. Bībele saka: „Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu.” (Salamana pamācības 20:17)

Negodīgā ceļā iegūti labumi nav paliekoši un galu galā nes tikai zaudējumu. Bībele saka: „Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.” (Salamana pamācības 21:6)

Dievs augstu vērtē godīgumu un taisnīgumu. Bībele saka: „Tam Kungam labāk patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus.” (Salamana pamācības 21:3)

Uztveres spēja/izšķirtspēja

2008-12-16T14:40:00.001+02:00

Uztveres spēja/izšķirtspēja ir svarīga pareizu lēmumu pieņemšanai. Bībele saka: „Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5)

Uztveres spēja/izšķirtspēja ir svarīga garīgai izaugsmei. Bībele saka: „Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Ebrejiem 5:13, 14)

Uztveres spēja/izšķirtspēja pieaug tiem, kas ir pazemīgi Dieva priekšā. Bībele saka: „Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu.” (Psalmi 25:9) „Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.” (Salamana pamācības 15:33)

Garīgo lietu uztverei ir nepieciešama garīga uztveres spēja. Bībele saka: „To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami. Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.” (1. Korintiešiem 2:13, 14)

Nodošanās Dievam

2008-12-16T14:17:00.001+02:00

Nodoties Dievam mums vajadzētu nedalīti un no visas sirds. Bībele saka: „Atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar visu sirdi un labu prātu, jo Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina visas sirdsprāta tieksmes; ja vien tu Viņu meklēsi, tad Viņš tevi atradīs, bet, ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atmetīs uz mūžīgiem laikiem.” (1. Laiku 28:9) „Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.”” (Mateja 22:37)

Neitralitāte attiecībā pret Dievu nav iespējama. Bībele saka: „Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” (Mateja 12:30)

Tie, kas no visas sirds tiecas pēc Dieva, nosaukti par svētīgiem. Bībele saka: „Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds.” (Psalmi 119:2)

Patiesi nodoties Dievam nozīmē veltīt un uzticēt Viņam visu savu dzīvi. Bībele saka: „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:3

Sīkumi

2008-12-16T13:49:00.001+02:00

Dievs mums iesaka būt vērīgiem pret dzīves sīkajām lietām. Bībele saka: „Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.” (Lūkas 16:10)

Godīga un uzticama attieksme pret šķietami mazām lietām paver ceļu uz augšu. Bībele saka: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.” (Mateja 25:21)

Arī dzīves sīkumiem var būt tālejošas sekas. Bībele saka: „Gūstiet mums nebēdnes lapsas, mazās lapsas, kas posta vīna dārzus, jo tagad ziedos ir arī mūsu vīna dārzi!” (Augstā dziesma 2:15)

Nomāktība

2008-12-16T13:35:00.001+02:00

Domas par Dievu un cerība uz Viņa palīdzību atvieglo nomāktību. Bībele saka: „Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!” (Psalmi 42:6)

Lūgšana ir atslēga depresija pārvarēšanai. Daudzi ir pārliecinājušies par šī fakta patiesumu. Bībele saka: „Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.” (1. Samuēla 1:10)

Lai uzveiktu nomāktību, ļoti lietderīgi ir atcerēties un apzināties Dieva dotās svētības. Bībele saka: „Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū, ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.” (Psalmi 107:8, 9)

Pateicība un Dieva slavēšana klīdina drūmu noskaņojumu. Bībele saka: „Es slavēšu To Kungu vienmēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē. Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas. Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu! Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.” (Psalmi 34:2-5)

Kristīga mūzika palīdz atbrīvoties no nomāktības. Bībele saka: „Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas!” (Psalmi 33:1, 2)

Depresija un mazdūšība neturpinās mūžīgi. Bībele saka: „Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.” (Psalmi 30:6)

Labprātīga pakļaušanās Dieva likumiem sniedz mieru un prieku. Bībele saka: „Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.” (Psalmi 119:16)

Depresijas cēlonis bieži vien ir netīra sirdsapziņa, tāpēc, lai atbrīvotos no nomāktības, ir svarīgi izsūdzēt grēkus un pieņemt Dieva piedošanu. Bībele saka: „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. (..) Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā - Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 1:9; 2:1)

Piebilde. Depresija var būt sekas cilvēka apzinātai vai neapzinātai saistībai ar ļauniem gariem, tāpēc ieteicams noklausīties šo: „Brīvība no lāstiem”

Izlēmīgums, mērķtiecība

2008-12-16T12:51:00.001+02:00

Dievs neatbalsta neizlēmību, sevišķi garīgos jautājumos. Bībele saka: „Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.” (Atklāsmes 3:15)

Esi noteikts un stingrs savos lēmumos. Bībele saka: „Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā.” (Jesaja 50:5, 7)

Neļauj blakus lietām sevi novirzīt no izvēlētā ceļa. Bībele saka: „Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna!” (Salamana pamācības 4:25-27) „Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa kreisi.” (5. Mozus 5:32)

Vienmēr paturiet prātā apņemšanos pakļauties un kalpot Dievam. Bībele saka: „Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam."” (Jozuas 24:15)

Lēmumu pieņemšana

2008-12-16T12:30:00.001+02:00

Pirmais princips saprātīgu lēmumu pieņemšanā ir faktu uzzināšana/noskaidrošana. Bībele saka: „Kas atbild, iekams viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu.” (Salamana pamācības 18:13)

Otrs svarīgs princips ir atvērtība un gatavība izvērtēt un pieņemt jaunas idejas. Bībele saka: „Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu.” (Salamana pamācības 18:15) [TLB Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots šādi: „Prātīgs cilvēks ir vienmēr atvērts jaunām idejām. Patiesībā viņš meklē tās.”]

Trešais princips labu lēmumu pieņemšanā ir uzklausīt „stāsta abas puses” jeb visus viedokļus. Bībele saka: „Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.” (Salamana pamācības 18:17)

Grūti pieņemt lēmumu? Dievs palīdzēs! Bībele saka: „Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5)

Uzticies Dievam vairāk nekā savām izjūtām. Bībele saka: „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana pamācības 3:5, 6)

Labākais veids, kā sagatavoties saprātīgu lēmumu pieņemšanai, ir lūgšana. Jēzus to izmantoja, piemēram, pirms izraudzīja apustuļus. Bībele saka: „Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā. Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem.” (Lūkas 6:12, 13)

Pazemība Dieva priekšā ir svarīgs priekšnoteikums, lai saņemtu Dieva vadību labu lēmumu pieņemšanā. Bībele saka: „Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu.” (Psalmi 25:9)

Dēmoni

2008-12-16T11:54:00.002+02:00

Dēmoni jeb velni ir ļaunie eņģeļi, Sātana sabiedrotie. Bībele saka: “Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi.” (Atklāsmes 12:9)

Dēmoni ir spēcīgas būtnes, tomēr Dievs viņu iespējas ierobežo. Bībele saka: “Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: "Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš [Kristus] pavēl, un tie Viņam paklausa."” (Marka 1:27) “Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: "Ciet klusu un izej no tā." Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: "Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?"” (Lūkas 4:35-36)

Tie ir neredzami cilvēku ienaidnieki, bet cīņa ar tiem ir reāla un personīga. Bībele saka: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:11, 12)

Ja mēs nododam sevi Dievam un pretojamies velnam, tad viņš [velns] ir spiests atkāpties. Bībele saka: “Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba 4:7)

Jaunība

2008-09-09T14:55:00.000+02:00

Jaunība ir ļoti piemērots laiks attiecību veidošanai ar Dievu. Bībele saka: “Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu! Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd. Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!” (Salamans Mācītājs 11:9, 10; 12:1) “Bet Samuēls, vēl zēns būdams, kalpoja Tam Kungam, apjozies ar linu efodu.” (1. Samuēla 2:18)

Jaunieši var paaugstināt Kristu, ar savu dzīvi atklājot citiem Viņa raksturu. Bībele saka: “Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.” (1. Timotejam 4:12)

Jauniešiem vajadzētu būt apdomīgiem, izvēloties draugus, ar kuriem kopā pavadīt laiku. Bībele saka: “Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33) “Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20).

Bērni un vecāki

2008-09-09T14:54:00.001+02:00

Ko Dievs sagaida no bērniem? Bībele saka: “Bērni, klausiet saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam.” (Kolosiešiem 3:20)

Ko darīt, ja vecāku prasības ir pretrunā Dieva gribai? Bībele saka: “Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: "Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.”” (Apustuļu darbi 5:29)

Viens no Dieva baušļiem aicina bērnus cienīt un respektēt savus vecākus. Bībele saka: “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2. Mozus 20:12)

Cik ilgi bērniem vajadzētu cienīt savus vecākus? Bībele saka: “Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!” (Salamana pamācības 23:22)

Bērniem vajadzētu atcerēties, ka disciplinēšana ir viena no vecāku mīlestības izpausmēm. Bībele saka: “Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.” (Salamana pamācības 13:24)

Bērniem vajadzētu mācīties no saviem vecākiem. Bībele saka: “Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!” (Salamana pamācības 1:8)

Vecākus nevajadzētu idealizēt, jo pastāv iespēja pārņemt no viņiem ne tikai pozitīvo, bet arī negatīvo. Bībele saka: “Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem...” (1. Pētera 1:18) [No vecākiem vajadzētu mācīties gan to, kā vajag, gan arī to, kā nevajag.]

Bībele brīdina no negodīgas vecāku izmantošanas. Bībele saka: “Kas savam tēvam vai savai mātei kaut ko atņem un saka: "Tas jau nav nekāds grēks!" - tas ir līdzīgs slepkavam.” (Salamana pamācības 28:24)

Bērnu audzināšana

2008-09-09T14:13:00.001+02:00

Bērnu audzināšanai un mācīšanai ir tālejoša ietekme. Bībele saka: “Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” (Salamana pamācības 22:6)

Dievs vēlas, lai vecāki būtu saviem bērniem labs un aktīvs piemērs vārdos un darbos. Bībele saka: “Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.” (5. Mozus 6:6-7)

Dievs sagaida, lai tēvi pret saviem bērniem būtu laipni, pacietīgi un iejūtīgi. Bībele saka: “Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” (Kolosiešiem 3:21) “Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet un pamāciet tos būt paklausīgiem Tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4)

Tas pats attiecināms arī uz mātēm. Bībele saka: “Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.” (Salamana pamācības 31:26)

Bērnu disciplinēšana ir viena no vecāku mīlestības izpausmēm. Bībele saka: “Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.” (Salamana pamācības 13:24)

Dzīves izmaiņa

2008-09-09T13:43:00.003+02:00

Kristus iedrošina grēciniekus uz dzīves izmaiņu. Bībele saka: “Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"” (Jāņa 8:1, 11)

Dievs ne tikai aicina un iedrošina mainīties uz labu, bet arī piešķir (jau ir piešķīris!) tam nepieciešamo spēku. Bībele saka: “Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai.” (2. Pētera 1:3).

Pozitīva dzīves izmaiņa nenotiek bez cilvēka ļoti nopietnas vēlēšanās, tomēr tas ir darbs, ko cilvēkā veic Dievs. Bībele saka: “Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.” (Filipiešiem 2:12, 13)

Dieva veiktās izmaiņas cilvēkā ir radikālas un pilnīgas, tādēļ pielīdzināmas jaunai piedzimšanai. Bībele saka: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Aprunāšana/tenkošana

2008-02-24T17:17:00.001+02:00

Aprunāt nozīmē runāt par citiem sliktu (patiesu vai izdomātu), ar mērķi viņu vai viņus apkaunot. (Sinonīmi: apmēļot, nepatiesi apvainot, nomelnot, negodā likt, neslavu celt, negodu celt.)

Klāt neesošu cilvēku personīgās dzīves apspriešana un/vai šāda rakstura informācijas tālākizplatīšana (bez īpaša mērķa vai nolūka viņus apkaunot), saucama par tenkošanu. (Sinonīmi: baumot, klačot, klačoties, melst, mēles iznēsāt, valodas celt, melšāt, iznēsāt tenkas.)

Aprunāšana un tenkošana ir pretrunā Kristus piemēram un Bībeles mācībai, tie ir grēki, kuriem nav nekā kopēja ir kristīgu dzīvesveidu un kristīgām attiecībām. Bībele saka:

Psalms 41:7 “Un, ja kāds nāk mani apraudzīt, tad viņa sirds ir pilna viltus. Viņš meklē ļaunumu, iziet ārā uz ielas un stāsta tenkas.”

Psalms 41:8 “Visi, kas mani ienīst, tenko par mani un runā tikai ļaunu”

Salamana pamācības 17:4 “Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.”

1. Timotejam 4:7 “Bet nesvētas un vecu sievu tenkas noraidi. Vingrinies turpretim pats dievbijībā.”

Salamana pamācības 11:13 “Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina, bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj.”

Salamana pamācības 20:19 “Mēlnesis, apkārt līzdams, izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.”

Romiešiem 1:29 “Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību.”

2. Korintiešiem 12:20 “Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos, un ka jūs neatrodat mani tādu, kādu jūs nevēlaties; ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības”

1. Timotejam 3:11 “Sievām tāpat būs būt cienīgām, ne mēlnesēm, bet sātīgām, uzticamām visās lietās.”

1. Pētera 2:1 “Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības...”

Psalmi 15:1-3 “Kam ļauts mājot Tā Kunga namā? Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā? Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī; kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu”

Psalmi 31:19 “Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas.”

Psalmi 101:5 “Kas savu tuvāko slepeni aprunā, to es piespiedīšu klusēt un izdeldēšu; kam lepnas acis un uzpūtīga sirds, to es necietīšu.”

Salamana pamācības 10:18 “Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga.”

Salamana pamācības 16:28 “Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.”

Salamana pamācības 26:20 “Kad malkas vairs nav, tad uguns izdziest, un, kad aprunātājs prom, tad nesaskaņas izbeidzas pašas no sevis.”

Jeremija 9:3 “Sargieties ikviens no sava drauga un nepaļaujieties uz brāļiem! Jo katrs brālis krāpj un māna, un katrs draugs aprunā un apmelo.” [Piezīme: lai pareizi saprastu šī Bībeles citāta nozīmi, nepieciešams rūpīgi iepazīties ar tā kontekstu.]

Jēkaba 4:11 “Neaprunājiet, brāļi, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet, ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis.”

3. Jāņa 10 “Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes.”

1. Timotejam 3:11 “Sievām tāpat būs būt cienīgām, ne mēlnesēm, bet sātīgām, uzticamām visās lietās.”

1. Timotejam 5:13 “...Turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.”

Paklausība un nepaklausība

2007-12-13T20:27:00.000+02:00

Paklausīt Dievam ir mūsu pašu interesēs. Bībele saka: “Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu. Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, turēt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu un vairotos, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru tu dodies, lai to iemantotu.” (5. Mozus 30:15, 16) “Un tagad, Israēl, ko Tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties To Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt un Tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, turēt visus Tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tev par labu.” (5. Mozus 10:12, 13)

Kāda saistība pastāv starp bauslību, žēlastību un paklausību? Bībele saka: “Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka [Kristus] paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti. Bet bauslība ienākusi starpā, lai pārkāpums vairotos; bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.” (Romiešiem 5:19, 20) “Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.” (Romiešiem 3:20)

Dievam mūsu paklausība ir svarīgāka un tīkamāka par reliģiskajiem rituāliem un upuriem. Bībele saka: “Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki.” (1. Samuēla 15:22)

Paklausība Dievam nāk par labu mūsu veselībai. Bībele saka: “Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts.” (2. Mozus 15:26)

Paklausība Dievam ir dzīves panākumu atslēga. Bībele saka: “Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.” (Jozua 1:8)

Mēs tiksim vērtēti pēc paklausības Dieva likumiem. Bībele saka: “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” (Mateja 5:19)

Patiesa paklausība ir rezultāts Dieva mīlestībai pret mums un mūsu mīlestībai pret Dievu. Bībele saka: “Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3) “Un šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem.” (2. Jāņa 6) “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles. (..) Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs.” (Jāņa 14:15, 23)

Svētais Gars tiek dots tiem, kuri labprāt Viņam paklausa. Bībele saka: “Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas Viņam paklausa.” (Apustuļu darbi 5:32)

Jēzus paklausīja Debesu Tēvam, un tas ir kā piemērs, kā mums vajadzētu paklausīt Viņam. Bībele saka: “Dēls būdams, [Jēzus] tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. Un, pilnību sasniedzis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku.” (Ebrejiem 5:8, 9)

Dievs mums dod padomu paklausīt arī savas zemes likumiem. Bībele saka: “Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam.” (Romiešiem 13:1-3) “Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ.” (1. Pētera 2:13)

Tomēr dažkārt paklausība Dieva likumiem var prasīt nepaklausīt šīs pasaules varām. Bībele saka: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29)

Bērniem ir jāgodā un jāklausa vecāki. Bībele saka: “Bērni, klausiet saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, - tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem 6:1-3)

Ienaidnieki

2007-10-26T16:18:00.001+02:00

Kā Dievs vēlas, lai mēs izturamies pret ienaidniekiem, ja mums tādi ir? Bībele saka: “Jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina. Kas tevi sit vienā vaigā, tam pagriez arī otru, kas ņem tavu apmetni, tam neliedz arī savus svārkus. Katram lūdzējam dod un neatprasi savu mantu no tā, kas tev to atņem, un, kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat dariet viņiem. Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl. Un, ja jūs saviem labdariem darāt labu, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki dara to pašu. Un, ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to atdabūtu. Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, atmaksu negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela un jūs būsit Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.” (Lūkas 6: 27-36)

Esi gatavs iespēju robežās piekāpties savam pretiniekam un vienoties ar viņu. Bībele saka: ” Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā.” (Mateja 5:25)

Nepriecājies par sava ienaidnieka nelaimi. Bībele saka: “Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi, jo Tas Kungs varētu to redzēt un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa.” (Salamana pamācības 24:17-18)

Kāds ir labākais veids, kā likt ienaidniekam nožēlot viņa ļauno izturēšanos? Bībele saka: “Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.” (Romiešiem 12:20)

Dievs ir apsolījis mūs aizsargāt no mūsu ienaidniekiem. Bībele saka: “Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs, (..) kas mani izglāba no nikno ienaidnieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas.” (Psalms 18: 47, 49)

Mūžīga dzīve

2007-10-26T16:09:00.000+02:00

Dievs ir apsolījis mūžīgu dzīvi tiem, kas tic Viņa Dēlam. Bībele saka: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (1. Jāņa 3:16)

Mūžīgā dzīve ir dāvana, kura dota tiem, kas tic Jēzum. Bībele saka: “Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1. Jāņa 5:11-12)

Vairāk par šo tēmu lasiet zem virsraksta “Augšāmcelšanās”!

Izklaide, izpriecas, laika kavēkļi

2007-10-26T16:01:00.000+02:00

Bībelē ir doti vispārēji principi un kritēriji, pēc kā izvēlēties laika kavēkļus, ieskaitot grāmatas, mūziku, un televīziju: “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8)

Gudri ir izvairīties no nepiedienīgām darbībām, lietām un skatiem. Bībele saka: “Es neraudzīšos uz ļaunām un kauna pilnām lietām. Es ienīstu pārkāpējus un atkritējus, un lai viņiem nebūtu vietas pie manis.” (Psalms 101:3)

Nav iespējams izbaudīt visas izpriecas, ko piedāvā pasaule, un tai pašā laikā draudzēties ar Dievu. Bībele saka: “Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” (Jēkaba 4:4)

Ko nozīmē “izpriecas, ko piedāvā pasaule”? Kas ir raksturīgs dažām vai pat daudzām no izpriecām, ko piedāvā pasaule? Bībele saka: “Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.”” (Galatiešiem 5:19-21) “Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē - miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība - tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15-17)

Visam, ko mēs darām, vajadzētu būt saskaņā ar Kristus vārdu, to pagodinot. Bībele saka: “Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu.” (Kolosiešiem 3:17)

Vide un tās saudzēšana

2007-10-25T12:07:00.000+02:00

Dievs radīja pasauli skaistu un nevainojamu. Bībele saka: “Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31)

Radītājs uzticēja cilvēcei rūpēties, lai zeme tāda arī saglabātos. Bībele saka: “Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.” (1. Mozus 2:15)

Cilvēku neuzticība Dievam sev līdzi nesa arī negatīvas izmaiņas dabā. Bībele saka: “Un cilvēkam Viņš [Dievs] sacīja: “... lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; (..) Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt.” (1. Mozus 3:17, 18)

Dievs vēlas, lai mēs uzticīgi un atbildīgi pārvaldītu visus mūsu rīcībā esošos resursus, tostarp arī dabas resursus. Bībele saka: “No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.” (1. Korintiešiem 4:2)

Bībele brīdina, ka tie, kas posta un piesārņo zemi, tiks sodīti. Bībele saka: “Tautas iedegās dusmās; tad nāca Tava dusmība un tā stunda, kur tiesās mirušos un kur algu saņems Tavi kalpi pravieši un svētie un visi, kas Tavu Vārdu bīstas, mazie un lielie, un samaitāšanu tie, kas zemi samaitā."” (Atklāsmes 11:18)

Iedrošinājums un atbalsts

2007-09-14T18:46:00.000+02:00

Mūs var iedrošināt citu piemērs. Bībele saka: “Tā mēs, brāļi, dzirdēdami par jūsu ticību, caur jums esam guvuši iepriecu visās savās vajadzībās un bēdās.” (1. Tesaloniķiešiem 3:7)

Cerība uz mūžīgo dzīvi kopā ar Kristu iedrošina izturēt pārbaudījumus. Bībele saka: “Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos.” (1. Pētera 1:6)

Iedrošinot citus, mēs paši gūstam stiprinājumu. Bībele saka: “Jo es ilgojos jūs redzēt, lai varētu nest kādu garīgu velti jums par stiprinājumu. Proti, ka es līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es jūsējā, jūs manējā.” (Romiešiem 1:11-12)

Mūs iedrošina atmiņas par to, kā Dievs ir mūs vadījis pagātnē. Bībele saka: “Tad tauta atbildēja un sacīja: "Lai tāla mums ir doma, ka mēs To Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem. Jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir tas, kas mūs un mūsu tēvus ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. Kādas lielas zīmes Viņš ir darījis mūsu acu priekšā un mūs sargājis visos ceļos, pa kuriem Viņš mūs ir vadījis, un tāpat visu to tautu vidū, pa kuru zemi mēs esam gājuši.” (Jozua 24:16, 17)

Uzmundriniet viens otru, atrodot katrā cilvēkā kaut ko vērtīgu. Bībele saka: “Tāpēc ieprieciniet cits citu, kā jūs to jau tagad darāt!” (1. Tesaloniķiešiem 5:11)

Neatlaidīgi iedrošiniet tos, kas nesen kļuvuši ticīgi. Bībele saka: “Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju, stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.” (Apustuļu darbi 14:21, 22)

Uzmundriniet un atbalstiet savas draudzes vadītājus. Bībele saka: “Mēs lūdzam jūs, brāļi, atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki Tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca. Turiet viņus mīļus un augstā cieņā viņu darba dēļ! Savā starpā turiet mieru.” (1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13)

Dievs mūs iedrošina, kad mēs jūtamies slikti. Bībele saka: “Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)

Dievs mūs iedrošinās, kad tas būs vajadzīgs. Bībele saka: “Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku.” (Psalmi 138:3)

Lai mūs iedrošina tas, ka Dievs savu darbu pie mums vēl nav pabeidzis, bet noteikti to pabeigs. Bībele saka: “…būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.” ( Filipiešiem 1:6)

Grēku atzīšana un izsūdzēšana

2007-09-09T16:56:00.000+02:00

Grēku atzīšana un izsūdzēšana paver ceļu piedošanai un atjaunošanai. Bībele saka: “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:8, 9)

Tā kā mēs esam grēcīgi, grēku atzīšanai un izsūdzēšanai ir būtiska loma Dieva pielūgsmē. Bībele saka: “Tad viņi piecēlās savās vietās un lasīja no Tā Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatas dienas ceturto daļu; otru dienas ceturto daļu viņi sūdzēja grēkus un zemojās Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.” (Nehemijas 9:3)

Grēku atzīšana un izsūdzēšana sagatavo ceļu attiecību atjaunošanai, sadraudzībai un dziedināšanai. Bībele saka: “Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” (Jēkaba 5:16)

Grēku atzīšana un izsūdzēšana paver ceļu izaugsmei un panākumiem. Bībele saka: “Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana pamācības 28:13)

Atzīt un izsūdzēt savus grēkus mēs spējam pateicoties tam, ka mūs uzrunā Dievs. Atzīt un izsūdzēt savus grēkus mūs mudina Dieva baušļi (likumi) un Dieva Gars. Bībele saka: “Jo bauslība dod - grēka atziņu.” (Romiešiem 3:20) “Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa 16:8)

Darbinieki un darba devēji

2007-09-07T17:31:00.000+02:00

Darbiniekiem vajadzētu strādāt ar apziņu, ka viņu augstākais priekšnieks ir Dievs. Bībele saka: “Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no Tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais.” (Efeziešiem 6:6-8)

Darbiniekiem vajadzētu būt uzticamiem. Bībele saka: “Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā - tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli.” (Salamana pamācības 25:13) “Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.” Salamana pamācības 28:20)

Kristiešiem vajadzētu būt raksturīgi, ka viņi dara vislabāko, kas viņu spēkos. Bībele saka: “Kalpi lai klausa saviem kungiem visās lietās, lai tie ir patīkami, nerunā pretim, nezog, bet lai parāda pilnīgu uzticību, ka viņi visās lietās ir rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai.” (Titam 2:9-10)

Attieksme pret darbu ir svarīga. Bībele saka: “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23)

Dievam nepaliek nepamanīts, ja darba devēji negodīgi izmanto savus darbiniekus, un darba devēji ir atbildīgi Dieva priekšā. Bībele saka: “Raugi, alga, atrauta strādniekiem, kas ir nopļāvuši jūsu laukus, brēc, un pļāvēju saucieni ir sasnieguši Tā Kunga Cebaota ausis.” (Jēkaba 5:4) ”Kungi, kā tas ir pareizi un taisnīgi, tā dariet saviem kalpiem; jūs zināt: arī jums ir Kungs – debesīs.” (Kolosiešiem 4:1)

Apmierinātība un piepildījums

2007-09-03T13:30:00.000+03:00

“Gan daudzi saka: "Kas dos mums laimi?" Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu! Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” (Psalmi 4:7-9)

Apmierinātība un dzīves piepildījums iegūstams pazemīgā uzticībā Dievam. Bībele saka: “Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:12, 13) “Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām.” (Psalmi 131:1)

Tas gan nenozīmē, ka apmierinātība ir statisks stāvoklis; gluži otrādi, patiesu piepildījumu dod Dieva mums sniegtā iespēja aizvien pieaugt un virzīties uz priekšu. Bībele saka: “Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.” (1. Korintiešiem 12:31)

Apmierinātība ir atkarīga no pilnīgas un nedalītas nodošanās/pakļaušanās Kristum. Dalīta uzticība ienes nemieru. Bībele saka: “Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24)

Apmierinātība nav savienojama ar iekāri. Bībele saka: “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus 20:17) “Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10)

Cēloņi un sekas

2007-09-03T12:36:00.001+03:00

Mūsu pasaulē darbojas cēloņu – seku likums. Bībele saka: “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:7-9)

Pret mums izturēsies tā, kā mēs izturamies pret citiem. Bībele saka: “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.” (Mateja 7:1, 2)
“Kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat dariet viņiem.” (Lūkas 6:31)
“Kas bedri rok, tas pats tajā iekrīt, un, kas veļ kalnup akmeni, tam tas atpakaļiski uzvelsies virsū.” (Salamana Pamācības 26:27)

Ar savu rīcību šodien mēs lielā mērā izvēlamies savu likteni rīt. Bībele saka: “Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā. Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām.” (1. Pētera 3:10-12)
“Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot.” (5. Mozus 30:19, 20)

Grēka sekas ir nāve, bet Kristus tās uzņēmās uz sevis, lai visiem, kas Viņu ticībā pieņem, varētu dāvināt dzīvību. Bībele saka: “Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)
“Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:5)
“Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jāņa 3:36)

Apjukums/apmulsums/neskaidrība

2007-09-03T11:31:00.001+03:00

Mulsinošās situācijās, kad grūti izšķirties, kā rīkoties vai kādu lēmumu pieņemt, jālūdz Dieva vadība. Bībele saka: “Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Salamana Pamācības 2:6)

Dieva padomam var droši uzticēties, tāpēc, lūdzot no Viņa gudrību, nav iemesla šaubīties. Bībele saka: “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba 1:5-8)

Ja esi neizpratnē, kādu ceļu dzīvē izvēlēties, vari paļauties, ka Dievs vadīs un palīdzēs, ja vien būsi labprātīgs Viņam uzticēties un pakļauties. Bībele saka: “Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci. Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis.” (Psalmi 32:8, 9)

Paļauties uz Dieva padomu un pakļauties tam ir daudz gudrāk un veselīgāk, nekā rīkoties pēc sava prāta vai vadīties no savām jūtām. Bībele saka: “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus.” (Salamana Pamācības 3:5-8)

Ķermenis

2007-07-19T14:52:00.000+03:00

Dievs ir cilvēka ķermeņa radītājs. Bībele saka: “Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” (Psalmi 139:14)

Visa mūsu dzīve, tātad arī mūsu ķermenis, ir dzīvs upuris Dievam. Bībele saka: “Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1)

Mūsu ķermenis pieder Dievam un ir Viņa Gara mājoklis, un tas, ko mēs darām ar savu ķermeni, var vai nu pagodināt un iepriecināt Dievu, vai arī apkaunot un apbēdināt Viņu. Bībele saka: “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” ( 1. Korintiešiem 6:19-20) “Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:31)

Ja esat precēts, savā ziņā jūs savu ķermeni nododat arī jūsu laulātajam draugam. Bībele saka: “Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.” (1. Korintiešiem 7:2-4)

Pēc nāves mūsu ķermenis iet bojā, bet augšāmcelšanā tas tiks atjaunots jaunā kvalitātē. Bībele saka: “Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.” ( 1. Korintiešiem 15:42)

Ķermenis ir piemērs tam, kā vajadzētu darboties draudzei. Bībele saka: “Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.” (Romiešiem 12:4-5)

Sarūgtinājums

2007-07-19T12:28:00.000+03:00

Sarūgtinājuma glabāšana sevī un attiecībās ar citiem ir ļaunums, kas neizbēgami noved pie postošām sekām. Bībele saka: “pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.” (Ebrejiem 12:15)

Ir labi, ja mēs, cik tas atkarīgs no mums, palīdzam arī citiem atbrīvoties no rūgtuma. Bībele saka: Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23, 24)

Zāles pret rūgtumu ir piedošana. Bībele saka: “Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.” (Lūkas 6:37)

Bībeles mācības

2007-07-19T12:17:00.000+03:00

Kristīgās dzīves pamatus mēs varam apgūt iepazīstoties ar Bībeles – Svēto Rakstu – mācībām. Bībele saka: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.” (2. Timotejam 3:16)

Centrālā Bībeles tēma un svarīgākā tās mācība ir par Kristu Jēzu. Pārējās mācības bez šīs ir maznozīmīgas. Jēzus saka: “Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa 5:39, 40)

Bībeles doktrīnas jeb mācības tiek nodotas no viena ticīgā otram. Bībele saka: “...un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus.” (2. Timotejam 2:2)

Tomēr nepietiek ar to, ko par Bībeles mācībām dzirdam no citiem; svarīgi ir iepazīties ar Rakstiem arī pašiem. Bībele saka: “Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.” (2. Timotejam 3:14, 15)

Zoofīlija

2007-07-19T12:03:00.000+03:00

Bībele nosoda un aizliedz dzimumsakarus ar dzīvniekiem (zoofīliju). Bībele saka: “Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem, ka tu ar tiem neapgānies; arī sievai ir aizliegts nostāties, lai tiktu apieta no dzīvnieka; tā ir kauna pilna apgānīšanās.” (3. Mozus 18:23)

Bagātība, manta, nauda, kredīti

2007-07-18T21:05:00.000+03:00

Patiesas labklājības avots ir Dievs. Bībele saka: “Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.” ( 5. Mozus 8:18)

Nauda un bagātība var kļūt par mūsu dzīves centru un ieņemt Dieva vietu. Bībele saka: “Tā saka Tas Kungs: "Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību! Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs.” (Jeremijas 9: 22-23)

Bībele brīdina no nepareizas attieksmes pret materiālām lietām. Bībele saka: “Un Viņš tiem sacīja: "Uzmaniet un sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas." (Lūkasa 12:15)

Nav gudri finansiālus panākumus uzskatīt par prioritāti. Bībele saka: “Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24) “Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. “(1. Timotejam 6:9)

Lai gan tas nav neiespējams, tomēr bagātniekam ir grūtāk kļūt par Dieva valsts pilsoni. Bībele saka: “Un Jēzus skatījās apkārt un saka uz Saviem mācekļiem: "Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!" Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal griežas pie tiem un saka: "Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā."” (Marka 10:23-25)

Mantkārība jeb bagātības mīlestība noved pie ļaunuma un pat nozieguma. Bībele saka: “Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” ( 1. Timotejam 6:10) ”No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc, ka jūs nelūdzat Dievu.” (Jēkaba 4:1-2)

Jo vairāk tu dosi citiem, jo lielāks būs tavs ieguvums. Bībele saka: “Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt. Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” ( Lūkas 12:33-34)

Kur Dievs iesaka ieguldīt mūsu līdzekļus? Bībele saka: “Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1. Timotejam 6:17-19)

Tas jāzina zemes īpašniekiem - Bībele saka: “Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.” (3. Mozus 25:23)

Apmierinātība nav atkarīga no naudas vai mantas daudzuma. Bībele saka: “ Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:12-13)

Dievs apsolījis mums neierobežotas svētības, ja mēs atdosim Viņam atpakaļ desmito daļu un labprātīgos ziedojumus. Bībele saka: “Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā, ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3:8-10)

Kristus apstiprināja desmitās daļas došanu. Bībele saka: “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja 23:23)

Ieteikums kā bagātajiem, tā mazturīgajiem. Bībele saka: “Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.”(Salamana pamācības 3:9-10)

Ja mēs liksim Dievu pirmajā vietā, Viņš parūpēsies par visām mūsu vajadzībām. Bībele saka: “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” ( Mateja 6:33)

Kāds ir gudrākā un bagātākā cilvēka, kāds jebkad ir dzīvojis – Salamana - padoms naudas lietās? Bībele saka: “Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība. Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd, un kāds labums tad tam, kam tā pieder, kā tikai acīm paskatīties? Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega. It īpaši liels ļaunums, ko es esmu novērojis zem saules, ir bagātība, kas tam pašam paliek par nelaimi, kurš to sargā. Ja tāda bagātība kādā nelaimē aiziet bojā, tad viņam nav nekā ko atstāt īpašumā savam miesīgajam dēlam. Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā. Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies? Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem. Un, ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; un tas arī ir viņa dzīves uzdevums. Bet, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un, pat neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana. Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc, ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.” (Salamana Mācītājs 5:10-20)

Ko Svētie Raksti saka par maniem ikmēneša rēķiniem? Bībele saka: “Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.” (Romiešiem 13:7-8)

Nesteidzies galvot par kāda kredītsaistībām. Bībele saka: “Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai paņem tev tavu gultu zem tevis.” (Salamana pamācības 22:26-27)

Kāds atgādinājums mums ir dots attiecībā uz naudas aizņemšanos? Bībele saka: “Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” (Salamana pamācības 22:7)

Dievs vēlas, lai mēs savos darījumos esam godīgi. Bībele saka: “Pareizi svaru kausi un taisnīgs svars ir no paša Tā Kunga, un visi atsvari somā ir Viņa darinājumi.” (Salamana pamācības 16:11)

Tiem, kas vēlas dzīvot saskaņā Dievu, vienmēr vajadzētu būt godīgiem un taisnīgiem. Bībele saka: “ Kas taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu, kura rokas nepieņem dāvanas, kas aizbāž savas ausis, lai nedzirdētu runas par asinsdarbiem, kas aizdara savas acis, lai tās neraudzītos uz ļaunu, tas dzīvos augstumos, kalnu pilis būs tam par patvērumu, tam būs sava maize, ūdens tam netrūks.” (Jesajas 33:15-16)

Tas ir svarīgi – strādāt, lai nopelnītu iztiku. Bībele saka: “Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi.” (2. Tesaloniķiešiem 3: 11-12)

Apsolījumi

2007-07-09T14:48:00.000+03:00

Dievs vienmēr tur savus solījumus. Bībele saka: “Jo Dieva Dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet Viņā ir bijis jā. Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen Dievam par godu.” (2. Korintiešiem 1: 19-20)

Dievs nekad neatceļ un negroza savus apsolījumus. Bībele saka: “Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām.” (Psalms 89:35)

Visi Dieva apsolījumi piepildās. Bībele saka: “Un redzi, man šodien ir jāiet ikvienas šīs zemes dzīvības pēdējais ceļš; tad nu atzīstiet no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, ka nav palicis nepiepildīts neviens no visiem tiem labajiem vārdiem, ko Tas Kungs jums ir runājis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” (Jozua 23:14)

Mums ir apsolīta mūžīgā dzīvība. Bībele saka: “Šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums ir apsolījis - mūžīgā dzīvība.” (1.Jāņa 2:25)

Dievs var paveikt neiespējamo. Bībele saka: “Bet Viņš atbildēja: "Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam."” (Lūkasa 18:27)

Mums ir apsolīta jauna sirds. Bībele saka: “Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” ( Ecehiēla 36:26)

Dievs ir apsolījis piedošanu. Bībele saka: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)

Dievs ir apsolījis Gara augļus. Bībele saka: “Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Galatiešiem 5:22-23)

Dievs ir apsolījis atbrīvošanu no bailēm. Bībele saka: “Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.” (Psalmi 34:5)

Dievs ir apsolījis izglābt mūsu bērnus. Bībele saka: “"Tomēr," tā saka Tas Kungs, "arī paša stiprākā gūstekņus viņam var atņemt, un savu laupījumu viņš var atkal zaudēt: Es pats cīnīšos ar taviem pretiniekiem, un Es pats izglābšu tavus bērnus.” (Jesajas 49:25)

Mums ir apsolīts Svētais Gars. Bībele saka: “Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?"” (Lūkasa 11:13)

Dievs ir apsolījis apmierināt mūsu vajadzības. Bībele saka: “Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19) ”Jo saule un vairogs ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.” (Psalms 84:12)

Dievs ir apsolījis dot gudrību. Bībele saka: “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5)

Tiem, kas Viņam uzticas, Dievs ir apsolījis mieru. Bībele saka: “Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jesajas 26:3)

Dievs ir apsolījis izglābt no pārbaudījuma un kārdinājuma . Bībele saka: “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1.Korintiešiem 10:13)

Mums ir apsolīta dziedināšana. Bībele saka: “Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces, saka Tas Kungs, tādēļ ka tie tevi, kas tu tiešām esi Ciāna, sauc par atstumto, par kuru neviens neapjautājas.” (Jeremijas 30:17)

Dievs ir apsolījis aizsargāt mūs no ļaunuma un briesmām. Bībele saka: “Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij.” (Psalmi 91:10)

Bībelē ir apsolīts, ka mirušie atkal dzīvos. Tā saka: “Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:28-29)

Jēzus ir apsolījis atgriezties. Bībele saka: “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa 14:2-3)

Dievs ir apsolījis, ka nebūs vairs nāves, bēdu un sāpju. Bībele saka: “Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis." (Atklāsmes 21:4)

Nāve un augšāmcelšanās

2007-07-05T19:02:00.000+03:00

Nāve ir grēka rezultāts. Bībele saka:
“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)

Ja esam ar Dievu, mums nav iemesla baidīties no nāves. Bībele saka:
“Jebšu es arī staigāju tumšā [dažos Bībeles tulkojumos – nāves] ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis.” (Psalmi 23:4)

Bībelē nāve pielīdzināta miegam. Bībele saka:
“Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības.” (1. Tesaloniķiešiem 4:13) “To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: "Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt." Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies." Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu. Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris."” (Jāņa 11:11-14)

Vai mirušajiem ir apziņa? Bībele saka:
“Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas. Tiklab laiks mīlēt, kā ienīst un dzīves iekārēs degt viņiem jau sen pāri, un mūžībā viņi nepiedalās vairs ne pie kā, kas norisinās zemes virsū. (..) Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 6, 10)

Tomēr nāve nav visa gals. Bībele saka:
“Vai Tavi mirušie dzīvos, arī manējo mirušās miesas? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet, jūs, kas dusat pīšļos! Jo Tava rasa ir kā zaļojoša lauka rasa; zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai.” (Jesajas 26:19) “Bet Es gribu atsvabināt viņus no pazemes valsts varas un izglābt no nāves.” (Hozejas 13:14)

Augšāmcelšana ir Kristus nopelns. Bībele saka:
“Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1. Korintiešiem 15:21, 22)

Kāpēc Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē? Bībele saka:
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Augšāmcelšanu piedzīvos visi mirušie, bet turpmākais liktenis nebūs visiem vienāds. Bībele saka:
“Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:28, 29)

Kristum atgriežoties tie, kas savas dzīves laikā uzticējušies Viņam, tiks augšāmcelti mūžīgai dzīvei. Bībele saka:
“Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. Ieprieciniet cits citu ar šiem vārdiem!” (1. Tesaloniķiešiem 4:16-18) “Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.” (Filipiešiem 3:20, 21) “Un arī mirt tie vairs nevar, jo viņi ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.” (Lūkas 20:36)

Vēlāk arī tie, kas Kristu un Viņa taisnību noraidījuši, tiks augšāmcelti - tiesai. Bībele saka:
“Bet pārējie mirušie neatdzīvojās, pirms nebija pagājis tūkstoš gadu. (..) Tad uguns krita no debesīm un aprija tos. (..) Šī ir otrā nāve - uguns jūra.” (Atklāsmes 20:5, 9, 14) “

Ar to noslēgsies nāves pastāvēšanas vēsture. Bībele saka:
“Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā.” (Atklāsmes 20:14) “Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve.” (1. Korintiešiem 15:26)

Bībele saka:
“Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.
Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis."” (Atklāsmes 21:3)

Valsts vara un pilsonība

2007-07-05T12:39:00.000+03:00

Bībele saka:
“Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jeremijas 29:7)

Valsts vadītāji un pārvaldes darbinieki ir atbildīgi ne tikai savas tautas, bet arī Dieva priekšā. Bībele saka:
“Tev būs iecelt sev tiesnešus un ierēdņus visos savos vārtos, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, tavām ciltīm; viņi lai tiesā tautu ar taisnu tiesu. Tev nebūs tiesu pārgrozīt, tev nebūs uzlūkot neviena vaigu, tev nebūs uzpirkšanas dāvanas ņemt, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas.” (5. Mozus 16:18-19)

Mums vajadzētu būt lojāliem pret savas valsts likumīgo varu. Bībele saka:
“Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.” (Romiešiem 13:1-7)

Maksājot prasītos nodokļus, Jēzus rādīja pilsoņa lojalitātes piemēru. Bībele saka:
“Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: "Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?" Viņš saka: "Maksā gan."” (Mateja 17:24, 25)

Kristiešiem vajadzētu paklausīt likumam un iespēju robežās sadarboties ar valsts varu. Bībele saka:
“Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu.” (Titam 3:1)

Esot uzticami savas valsts pilsoņi un ievērojot tajā noteikto likumīgo kārtību (tajā skaitā, piemēram, Ceļu satiksmes noteikumus), mēs pagodinām mūsu Kungu. Bībele saka:
“Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ.” (1. Pētera 2:13)

Dieva likumi ir augstāki par valsts likumiem, tāpēc paklausība Dievam un Viņa likumiem dažkārt var nozīmēt (prasīt) nepaklausību šīs pasaules varām. Bībele saka:
“Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29)

Baznīcas/dievkalpojumu apmeklēšana

2007-06-13T14:55:00.000+03:00

Dievs ir mūsu pielūgsmes vērts. Bībele saka: “Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm! Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm. Ieejiet pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu! Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem.” (Psalmi 100:2-5)

Baznīcas celtnei mūsu attiecībās ar Dievu nav izšķiroša loma; svarīgāka par pielūgsmes vietu ir lūdzēju attieksme. Bībele saka: “Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.” (Apustuļu darbi 17:24) “Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23, 24)

Iet uz baznīcu/dievkalpojumu/draudzes sapulci, meklēt tur Dievu un sadraudzību ar citiem Viņa bērniem, sevišķi svarīgi ir laikā pirms Kristus atgriešanās. Bībele saka: “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25)

Kristus ir apsolījis īpašu klātbūtni pat nelielām ticīgo grupām. Bībele saka: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20)

Priecājieties par iespēju brīvi pielūgt Dievu, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet pasaulē šāda brīvība cilvēkiem ir liegta. Bībele saka: “Es priecājos, kad man teica: "Iesim Tā Kunga namā!” (Psalmi 122:1)

Ejiet uz baznīcu/dievkalpojumu/draudzes sapulci, lai klausītos un mācītos. Bībele saka: “Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salamans Mācītājs 4:17)

Ejiet uz baznīcu/dievkalpojumu/draudzes sapulci, lai kalpotu citu vajadzībām. Bībele saka: “Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.” (1. Pētera 4:10) Un “Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas - kalpošanā, spējas mācīt - mācīšanā; pamācīšanas spējas - pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12:4-10)

Regulāri piedaloties dievkalpojumos, mēs sekojam Jēzus piemēram. Bībele saka: “Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.” (Lūkas 4:16)

Aizrādīšana/norāšana/pamācīšana

2007-05-12T21:33:00.000+03:00

Ja kāds runā vai rīkojas aplami, parasti ir lietderīgi viņam uz to norādīt. Bībele saka: “Kad Pēteris nonāca Antiohijā, tad [es, Pāvils] viņam atklāti nostājos pretim, jo viņš bija kritis vainā” (Galatiešiem 2:11).

Drauga aizrādījums ir vērtīgs, bet ienaidnieka glaimi – bīstami. Bībele saka: “Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet pārmērīgi bagātīgi ir nīdētāja skūpsti” (Salamana pamācības 27:6). “Sirds priecājas par ziedēm un kvēpināmām smaržām, bet draugs ir sirdij mīļš sava padoma dēļ, ko viņš dod tavai dvēselei” (Salamana pamācības 27:9).

Aizrādīšana cilvēkam, kurš kļūdījies, būs noderīga un audzinoša pie nosacījuma, ja aizrādījuma motīvs būs mīlestība nevis vēlēšanās pazemot. Bībele saka: “To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus” (1. Korintiešiem 4:14). “Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ebrejiem 12:7).

Ja lasām Svētos Rakstus, tie mūs pamāca, norāj, labo un audzina taisnībā. Bībele saka: “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam” (2. Timotejam 3:16, 17).

Radīšana

2007-04-27T14:09:00.000+03:00

Bībele saka: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi” (1. Mozus 1:1).

Radībā izpaužas Dieva gudrība un varenība. Bībele saka: “Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu” (Psalmi 19:2).

Dieva radība liecina par Radītāju. Bībele saka: “Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos” (Romiešiem 1:20).

Kā notika radīšana? Bībele saka: “Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu. … Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās” (Psalmi 33:6, 9). “Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais” (Ebrejiem 11:3).

Mūsu pasauli Dievs radīja sešu dienu laikā. Bībele saka: “Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta” (2. Mozus 20:11).

Kāda loma radīšanā bija Dieva Dēlam, ko mēs pazīstam arī kā Kristu Jēzu? Bībele saka: “Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā” (Kolosiešiem 1:15-17). “Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir” (Jāņa 1:3).

Ar kādu mērķi Dievs radīja mūsu zemi? Bībele saka: “Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota” (Jesajas 45:18).

Cilvēku radīšanu Dievs veica īpašā veidā. Bībele saka: “Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli … Un Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu. Šo ribu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu un pieveda to pie cilvēka” (1. Mozus 2:7, 21, 22).

Atšķirībā no pārējās radības, cilvēki tika radīti “pēc Dieva tēla”, jeb “Dieva līdzībā”. Bībele saka: “Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja” (1. Mozus 1:27). “Tai dienā, kad Dievs radīja cilvēku, Viņš to radīja Dieva līdzībā” (1. Mozus 5:1).

Radītājs cilvēkiem uzticēja īpašu uzdevumu. Bībele saka: “Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū”” (1. Mozus 1:26). “Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis,- kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko? Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis, esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām” (Psalmi 8:4-7).

Sākotnēji Dievs visu radīja absolūti labu, nevainojamu, bet līdz ar grēku pasaulē sākās postošas pārmaiņas, kas ir skārušas ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvo un nedzīvo dabu. Bībele saka: “Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs” (1. Mozus 1:31). “Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, - lai zeme ir nolādēta tevis dēļ…”” (1. Mozus 3:17).

Kristietis/kristietība

2007-04-24T12:09:00.000+02:00

Kādi ir priekšnoteikumi, lai cilvēks kļūtu par kristieti? Bībele saka: “Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3)

Kļūt par kristieti nozīmē atsaukties Dievam, Viņa vēstij un Viņa darbam. Bībele saka: “Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: "Brāļi, ko lai mēs darām?" Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” (Apustuļu darbi 2:37, 38)

Ja cilvēks kļūst par kristieti, šim faktam viņa dzīvē neizbēgami ir gan iekšējas (personīgas), gan ārējas (publiskas) izpausmes. Bībele saka: “Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana.” (Romiešiem 10:9, 10)

Ticēt Kristum nenozīmē vienkārši ar prātu piekrist Viņa eksistencei un mācībai. Būt kristietim nozīmē Dieva Svētā Gara vadībā un spēkā dzīvot kristīgu dzīvi. Bībele saka: “Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8:9) “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:15)

Būt kristietim nenozīmē nekad nekļūdīties. Bībele saka: “Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā - Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 2:1)

Kristietības pamatā nav akla ticība. Mēs droši varam izzināt un pārbaudīt mums pieejamo informāciju. Bībele saka: “Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā, kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi, tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma.” (Lūkas 1:3-4)

Kritika/kriticisms

2007-04-12T12:44:00.000+02:00

Konstruktīvu/pozitīvu kritiku raksturo labprātība piedot, patiesa vēlēšanās palīdzēt un taktiskums. Bībele saka: “Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam” (Lūkas 17:3). “Ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis” (Mateja 18:15).

Saprātīgs cilvēks pozitīvu kritiku pieņems un mācīsies no tās. Bībele saka: “Nesodi izsmējēju - viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo - un viņš tevi mīlēs. Dod sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk pieņemsies mācībā” (Salamana pamācības 9:8,9).

Ar kritiku jābūt piesardzīgam, tā ātri var pāraugt “tiesāšanā”. Bībele saka: “Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas” (Romiešiem 14:1). “Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārēm ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros” (Lūkas 6:37, 38).

Kritika var būt arī negatīva, pat kaitīga un postoša. Bībele saka: “Ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!” (Galatiešiem 5:15).

Tieksme kritizēt citus nereti sevī slēpj nespēju kritiski palūkoties uz sevi. Bībele saka: “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, - un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mateja 7:1-5).

Labākā aizsardzība pret kriticismu ir dzīvot ar tīru sirdsapziņu. Bībele saka: “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus. Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu.” (1. Pētera 3:15-17).

Bībele

2007-04-05T22:30:00.000+02:00

Kā Bībele radās? Dievs izraudzījās cilvēkus, kuriem uzticēja savu vēsti. Bībele saka: “jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. Pētera 1:21)

Bībeles saturs ir Dieva iedvesmots. Bībele saka: “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.” (2. Timotejam 3:16)

Bībele mūs iepazīstina ar Jēzu Kristu. Bībele saka: ”Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdējās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.” (Ebrejiem 1: 1-2)

Kāds ir Svēto Rakstu nolūks? Bībele saka: “Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4)

Ko Svētie raksti spēj paveikt tā cilvēka dzīvē, kurš tiem tic? Bībele saka: “un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.” (2. Timotejam 3:15)

Dievišķo lietu izpratne ir apsolīta, ja ievērojam dažus nosacījumus. Kādus? Bībele saka: “Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu. Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Salamana pamācības 2: 1-6)

Neignorē tās Svēto Rakstu daļas, kas tev šķiet neērtas un neizdevīgas. Bībele saka: “"Tā saka Tas Kungs: nostājies Tā Kunga nama pagalmā un pasludini tiem, kas sanākuši no visām Jūdas pilsētām Dievu pielūgt Viņa namā, visus tos vārdus, ko Es tev uzdevu tiem sludināt, un nenoklusē neviena vārda!” (Jeremijas 26:2)

Svētais Gars ir sūtīts, lai tev palīdzētu saprast to, ko tu nesaproti, lasot Svētos rakstus. Bībele saka: “Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.” (Jāņa 16:13 -14)

Bībele ir kā karte, kas parāda mums ceļu uz dzīvību. Bībele saka: “Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus!” (Psalms 119:19)

Bībele mums sniedz gudrību. Tā saka: „Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.“ (Psalms 119:99)

Bībele piedāvā mums palīdzību, ja mūsu ceļš šķiet neskaidrs. Tā saka: „Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.“ (Psalms 119:105)

Bībele mums atklāj Dieva negrozāmos likumus. Bībele saka: „Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.“ (Mateja 5:18)

Kā mums vajadzētu studēt Dieva Vārdu - Bībeli? Bībele saka: „Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? (..) Jo tur tiek teikts: "Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!"“ (Jesajas 28:9,10)

„Tie bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot.“ (Apustuļu darbi 17:11)

Kam Jēzus izteica svētību vārdus? Bībele saka: “Bet Viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."” (Lūkasa 11:28)

Ticība / Ticēt

2007-03-29T13:11:00.001+02:00

Tici Kungam Jēzum Kristum, un tu tiksi glābts. Bībele saka: “Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:9)

Uzticoties Dievam, mēs tiekam Viņa priekšā attaisnoti (citi apzīmējumi - taisnoti, salīdzināti, samierināti ar Dievu). Bībele saka: “Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.’’(1. Mozus 15:6)

Tas, ko tu dari, ir cieši saistīts ar to, kam tu tici. Patiesa ticība izpaužas darbībā. Bībele saka: “Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?” (Jēkaba 2:19:20)

Patiesa ticība ir attiecības ar Dievu, kas ietver uzticēšanos un pakļaušanos Viņam, ne tikai domas vai uzskati par Viņu. Bībele saka: “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:15)

Lai cilvēki varētu ticēt, Kristus savus sekotājus ir aicinājis sludināt Viņa vēsti. Bībele saka: “Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles.” (Romiešiem 10:17)

Skaistums

2007-03-29T13:09:00.000+02:00

Kāds skaistums ir patiesi vērtīgs? Patiesais skaistums ir atrodams cilvēka iekšējā būtībā, un tas atstāj uz citiem pozitīvu iespaidu. Bībele saka: “Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs.” (1. Pētera 3: 3-4 )

Cilvēka ārējais skaistums ir pievilcīgs, tomēr paejošs. Bībele saka: “Daiļums viļ un skaistums paiet.” (Salamana pamācības 31:30)

Patiess iekšējais skaistums nav egocentrisks; tas izpaužas citu labā veiktos darbos. Bībele saka: ”Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, - ar labiem darbiem. (1. Timotejam 2: 9-10) “Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka, tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.” (Jesajas 58:7, 8)

Rūpes par līdzcilvēkiem

2007-03-27T17:58:00.000+02:00

Kristus mācīja, ka ir svarīgi rūpēties par citu cilvēku vajadzībām, pirmkārt, par savu tuvinieku vajadzībām. Bībele saka: “Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8)

Dievs vēlas, lai mēs rūpētos par trūcīgajiem, slimajiem un cietējiem. Bībele saka: “Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.” (Lūkas 14:13, 14)

Ja mēs rūpējamies par citiem, tad Dievs uz to skatās tā, it kā mēs darītu labu Viņam. Bībele saka: “Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mateja 25:40)

Ko un kā runāt

2007-03-15T19:18:00.001+02:00

Kādam vajadzētu būt mūsu runas veidam? Bībele saka: “Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, tukšas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība.” (Efeziešiem 5:3,4)

Viens no Dieva baušļiem aizliedz lietot Dieva vārdu nevietā. Bībele saka: “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.” (2. Mozus 20: 7)

Dievs mudina, lai mēs atmetam sliktas runas. Bībele saka: “Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē.” (Kolosiešiem 3:8)

Mūsu valoda atspoguļo to, kam mēs ticam. Mūsu izteiktajiem vārdiem ir tālejošas sekas. Bībele saka: “Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.” (Salamana pamācības 13:3)

Jēzus sekotājiem vajadzētu runāt apdomīgi un saprātīgi. Bībele saka: “Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt.” (Kolosiešiem 4:6)

Ar saviem vārdiem mēs varam ietekmēt citus uz labu. Bībele saka: “Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.” (1. Timoteja 4:12)

Eņģeļi

2007-03-12T22:47:00.000+02:00

Kas ir eņģeļi? Bībele saka: “Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?” (Ebrejiem 1:14)

Vai eņģeļu ir daudz? Bībele saka: “Tad es redzēju un dzirdēju kā daudzu eņģeļu balsi visapkārt goda krēslam, dzīvām būtnēm un vecajiem, viņu skaits bija miriādu miriādes un tūkstošu tūkstoši…” (Atklāsmes 5:11)

Eņģeļi nav jāpielūdz. Bībele saka: “Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!"” (Atklāsmes 19:10)

Eņģeļi dažkārt var pieņemt arī cilvēku izskatu. Bībele saka: “Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” (Ebrejiem 13:2)

Kam eņģeļi pakļaujas? Bībele saka: “Pēc tam (..) Viņš [Kristus] uzkāpis debesīs un Viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki.” (1. Pētera 3:22)

Eņģeļi gādā par cilvēkiem. Bībele saka: “Viņš [Dievs] sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.” (Psalmi 91:11, 12) “Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām. Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.” (Psalmi 34:7, 8)

Eņģeļi pilda Dieva dotos uzdevumus. Bībele saka: “Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi!” (Psalmi 103:20)

Eņģeļi ir Dieva vēstneši, kas nodod cilvēkiem Viņa vēstis. Bībele saka: “Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks.”” (Lūkas 9:8-10)

Kad Jēzus nāks otreiz uz šo zemi, Viņu pavadīs eņģeļi. Bībele saka: “Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem… Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.” (Mateja 16:27; 24:31)

Ir arī tādi eņģeļi, kas ir sacēlušies pret Dievu. Bībele saka: “Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi.” (Atklāsmes 12:9)

Ļaunie gari (ļaunie eņģeļi) vēlas atraut cilvēkus no Dieva un iznīcināt, tāpēc tiem ir jāturas pretī. Bībele saka: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:11, 12)

Kāds liktenis sagaida sātanu un viņa eņģeļus? Bībele saka: “Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.” (Mateja 25:41)

Astroloģija un zīlēšana

2007-03-04T12:29:00.001+02:00

Ko Dievs domā par tiem, kas konsultējas ar astrologiem un izmanto astroloģiju dzīves lēmumu pieņemšanai? Bībele saka: “Tu esi līdz apnikumam nopūlējusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi! Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas.” (Jesajas 47:13, 14)

Dievs savus ļaudis ir ļoti nopietni brīdinājis izvairīties no šādām lietām. Bībele saka: “Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara. Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot. Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa gan laika zīmju taujātāju, gan nākotnes zīlnieku; tev Tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.” (5. Mozus 18:9-14)

Ja Dievs vēlas cilvēkiem sniegt kādu vēsti (tajā skaitā ieskatu nākotnē), Viņš to nedara ar astrologu, zīlnieku vai burvju, bet gan ar savu praviešu starpniecību. Bībele saka: “Daniēls atbildēja ķēniņam: "Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, ne zvaigžņu vērotāji, ne zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus...” (Daniēla 2:27, 28) “Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem.” (Amosa 3:7)

Izskats

2007-03-04T11:46:00.001+02:00

Nesteidzies spriest par cilvēku pēc viņa ārējā izskata. Atceries, ka arī Dievs tā nedara, jo cilvēka patiesā būtība ir apslēpta dziļāk. Bībele saka: “Bet Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Neskaties uz viņa ārējo izskatu, nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi." (1. Samuēla 16:7)

Neaizmirstot nepieciešamību rūpēties arī par savu ārieni, atceries, ka ārējie efekti nevar aizstāt cilvēka iekšējo skaistumu. Bībele saka: “Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs.” (1. Pētera 3:3, 4)

Raizes

2007-03-04T11:34:00.000+02:00

Ja ticam, ka viss ir Dieva rokās, mums nav jāraizējas. Bībele saka: “Tāpēc jums nebūs zūdīties [raizēties] un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdieties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.” (Mateja 6:31-34)

Atbrīvoties no raizēm mēs varam aizstājot tās ar lūgšanu. Bībele saka: “Nezūdieties [neraizējieties] nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7)

Raizēšanās ir tukša laika šķiešana. Bībele saka: “Kurš jūsu starpā ar visu savu zūdīšanos [raizēšanos] var savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Ja nu jūs pat vismazākās lietas nespējat, ko jūs zūdāties pārējo lietu pēc?” (Lūkas 12:25, 26)

Uztici visas savas raizes Dievam. Bībele saka: “Visu savu zūdīšanos [raizēšanos] metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7)

Dusmas

2007-03-04T11:04:00.000+02:00

Gudrāk ir būt iecietīgam nekā ļaut sevi ātri pārņemt dusmām. Bībele saka: “Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē.” (Salamans Mācītājs 7:9) “Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.” (Salamana pamācības 19:11) “Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” (Salamana pamācības 16:32)

Dusmas nepalīdz panākt taisnīgu problēmas risinājumu. Bībele saka: “Ziniet, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.” (Jēkaba 1:19, 20)

Ja reiz esi sadusmojies, atbrīvojies no šīm graujošajām emocijām pēc iespējas ātri, jo dusmas tavā sirdī atver durvis velnam. Bībele saka: “Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efeziešiem 4:26, 27)

Dusmu meita ir atriebība. Atriebjoties cilvēks kaitē arī pats savām interesēm. Bībele saka: “Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību. Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.” (1. Pētera 3:9, 10)

Gudri rīkojas tas, kurš izvairās provocēt dusmas citos. Bībele saka: “Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un, ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un, ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad būs nesaskaņas un asu vārdu maiņa.” (Salamana pamācības 30:33) “Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!” (Psalmi 37:8)

Domāšana

2007-03-01T14:14:00.000+02:00

Mums vajadzētu rūpēties ne tikai par savu rīcību, bet arī par domām, jo rīcība – gan laba, gan ļauna - sākas prātā. Bībele saka: “Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.” (Marka 7:21-23)

Prātīgāk ir vispirms domāt, bet tikai pēc tam runāt. Bībele saka: “Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.” (Salamana pamācības 15:28)

Kad izlemjam dzīvot ar Dievu, mums vajadzētu lūgt un ļaut Svētajam Garam izmainīt mūsu līdz šim ierasto domāšanas veidu. Bībele saka: “Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2)

Mums vajadzētu domāt pozitīvas domas, tad arī mūsu vārdi un darbi būs gudri un pozitīvi. Bībele saka: “Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8)

Domājot par labo un pēc iespējas izvairoties domāt par ļauno, mēs izdaram pakalpojumu arī savai veselībai. Bībele saka: “Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22)

Darbs

2007-02-27T20:23:00.000+02:00

Darot jebkuru darbu jāatceras, ka visa mūsu dzīve norit Dieva klātbūtnē. Bībele saka: “Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem.” (Efeziešiem 6:6-7)

Svarīgi ir ne tikai tas, ko mēs darām, bet arī, ar kādu attieksmi mēs strādājam. Bībele saka: “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23) “Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:10)

Cilvēks, kurš nestrādā, lai apgādātu savu ģimeni, nostājas pret ticību. Bībele saka: “Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8)

Par to, kādai vajadzētu būt mūsu attieksmei pret darbu, varam mācīties arī no dabas. Bībele saka: “Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā. Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Salamana pamācības 6:6-11)

Cerība

2007-02-27T16:53:00.000+02:00

Mūsu cerības pamats ir tas, ko mūsu labā ir darījis, dara un turpmāk darīs Dievs. Bībele saka: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.” (Romiešiem 5:1, 2)

Ja kādi ārēji vai iekšēji apstākļi tev laupa drosmi, ceri uz Kristu. Bībele saka: “Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!” (Psalmi 42:12)

Kristus sniegtā cerība sniedzas tālāk par kapu. Bībele saka: “Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu.” (1. Tesaloniķiešiem 4:13, 14)

Kristus sniegtā cerība mūs motivē būt darbīgiem un pārvarēt grūtības. Bībele saka: “Jo tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo Pestītājs.” (1. Timotejam 4:10)

Bībele saka: “Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot.” (Efeziešiem 1:17, 18)
“Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.” (Romiešiem 15:13)

Dieva bērni

2007-02-23T21:28:00.000+02:00

Kas ir Dieva bērni? Bībele saka: “Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.” (Jāņa 1:12, 13)

Dievs mums sniedz iespēju kļūt par Viņa bērniem. Bībele saka: “Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam.” (1. Jāņa 3:1)

Kristieši tiek pieņemti par Dieva ģimenes locekļiem. Bībele saka: “Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!
Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.” (Romiešiem 8:14-16) “Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.” (Galatiešiem 4:4-5)

No bērniem mēs varam daudz ko mācīties. Bībele saka: “Jēzus turpretim tos pieaicināja un sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Tiešām Es jums saku: kas Dieva valstību nesaņem kā bērniņš, nenāks tur iekšā." (Lūkas 18:16, 17)